Debrecena (Debreceni Járás)
Debrecena (hu) ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Ālfelda (Lielā Ungārijas līdzenuma) vidū. Otrā lielākā Ungārijas pilsēta. Vēsturiski Debrecena ir svarīgs Ungārijas kalvinisma centrs.
Pilsēta veidojusies no vairākiem ciematiņiem un rakstos pirmoreiz minēta 1235. gadā kā Debrezun. 1361. gadā Ungārijas karalis Lajošs I deva pilsētai ierobežotas pašvaldības tiesības.
Reformācijas laikā Debrecena tika saukta arī par «Kalvinistu Romu», jo gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji pievērsās kalvinismam.
1693. gadā Leopolds I piešķīra Debrecenai impērijas brīvpilsētas statusu. 1715. gadā pilsētā atgriezās katoļi, uzceļot šeit baznīcu. Šajā laikā pilsētā darbojās Kalvinistu koledža, kurā mācījās daudzi ievērojami ungāru zinātnieki un dzejnieki.
Īsu brīdi 1849. gadā Debrecena kļuva par Ungārijas galvaspilsētu, kad 14. aprīlī Lajošs Košuts Debrecenas protestantu katedrālē pasludināja Ungārijas neatkarību no Austrijas.
Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika stipri izpostīta, jo 1944. gada oktobrī pilsētas apkārtnē notika Debrecenas kauja starp PSRS un vācu, ungāru karaspēku, kas bija pēdējā lielā padomju armijas neveiksme karā.
Pilsēta veidojusies no vairākiem ciematiņiem un rakstos pirmoreiz minēta 1235. gadā kā Debrezun. 1361. gadā Ungārijas karalis Lajošs I deva pilsētai ierobežotas pašvaldības tiesības.
Reformācijas laikā Debrecena tika saukta arī par «Kalvinistu Romu», jo gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji pievērsās kalvinismam.
1693. gadā Leopolds I piešķīra Debrecenai impērijas brīvpilsētas statusu. 1715. gadā pilsētā atgriezās katoļi, uzceļot šeit baznīcu. Šajā laikā pilsētā darbojās Kalvinistu koledža, kurā mācījās daudzi ievērojami ungāru zinātnieki un dzejnieki.
Īsu brīdi 1849. gadā Debrecena kļuva par Ungārijas galvaspilsētu, kad 14. aprīlī Lajošs Košuts Debrecenas protestantu katedrālē pasludināja Ungārijas neatkarību no Austrijas.
Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika stipri izpostīta, jo 1944. gada oktobrī pilsētas apkārtnē notika Debrecenas kauja starp PSRS un vācu, ungāru karaspēku, kas bija pēdējā lielā padomju armijas neveiksme karā.
Ģeogrāfiskā karte - Debrecena (Debreceni Járás)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ungārija
 |
 |
| Ungārijas karogs | |
Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| HUF | Ungārijas forints (Hungarian forint) | Ft | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |